Azartspēļu legalizēšana

Ne vienmēr azartspēles ir legālas un ir daudzas vietas, kur tās ir aizliegtas. Tam ir dažādi iemesli, taču ir arī daudzas vietas, kur azartspēļu legalizēšana neprasīja daudz domāšanu.

Lai gan azartspēļu izsākumu laikos bija daudz mazāk noteikumu, arī tad varēja novērot to kā katrs mēģināja kaut kā apiet savu pretinieku, lai uzvarētu. Modernos laikos aizvien vairāk var novērot, ka tiek pārkāpti dažādi azartspēļu izplatīšanas, spēlēšanas u.c. noteikumi. Tāpat vēl nesen mafija turpināja kultivēt pazemes tirgu līdz 1931. gadam, kad tika legalizētas azartspēles. Nevada bija pirmā valsts azartspēļu vēsturē, kas sniedza iespēju radīt nozari, kas varētu gūt milzīgu peļņu. Tāpēc 1950-tajos gados mafija izveidoja Lasvegasu, padarot to par šīs valsts azartspēļu centru. Galu galā pilsēta un valsts izcīnīja varu pār organizēto noziedzību, palīdzot Lasvegasai tālāk plaukt azartspēlēs, piesaistot arī daudzus tūristus. Tāpat tā bija kā derību paradīze vidusmēra amerikāņiem. Tāpat Lasvegasa kopš tā laika iedvesmoja dažādas azartspēļu filmas, grāmatas un TV pārraides visā pasaulē. Arī Latvijai šī vieta nav nekas svešs un nav noslēpums, ka arī daudzi latvieši vēlētos tur izmēģināt savu veiksmi.

Nākamā Amerikā bija Ņūdžersija. 1977. gadā viņi legalizēja azartspēles tikai vienā pilsētā. Kopš tā laika Atlantiksitija kļuva par ziemeļaustrumu Lasvegasu. Pēc tam 1980. gados federālā valdība piešķīra vietējiem amerikāņiem atļauju būvēt un atvērt kazino uz pirmējo cilšu īpašuma. Ja kāds dzīvo netālu no kādas upes un pilsētā, kas pati par sevi neatļauj būvēt lielus kazino, bet pretī mājai ir spēļu automāti, pastāv iespēja, ka tie ir uzbūvēti uz agrāko seno cilšu zemes.

Azartspēļu legalizēšana palīdz dažādā veidā valsts ekonomikai. Jaunie kazino jeb parhaat nettikasinot u.c. azartspēļu vietas iesūknē jaunu naudu konkrētā reģionā. Tie piesaista tūrismu no visas pasaules un rada darbavietas vietējai sabiedrībai. Šādā gadījumā nauda, kas tiek iegūta no kazino (ko tie maksā nodokļos), tiek izlietota vietējiem uzņēmumiem. Ar azartspēlēm tiešā veidā tiek panākts tūrisms, ekonomikas stimulēšana. Cilvēki vienkārši nedodas uz kazino, lai spēlētu un iegūtu veidu. Tie arī iegādājas dzeramos, paliktu vietējās viesnīcās u.c. Tā bieži ir plānota brīvdienu pieredze, kas nemaz neprasa tik daudz plānošanas. Lai gan vairākums nelaimīgo tūristu zaudē savu naudu kazino, pateicoties šim zaudējumam, citiem ir iespējams radīt vairāk darbavietu u.c. ekonomisko izaugsmi.

Ir acīmredzams, ka legalizētas azartspēles ir izklaidējoša un galvenokārt nekaitīga darbība ar lielu ieguvumu ekonomikai, sabiedrībai un spēlētājam. Valstīs un pilsētās, kurās azartspēles ir nelegālas, indivīdam trūkst atbilstošas azartspēļu atkarības atbalsta, un viņš vai viņa ir neaizsargātāks pret krāpšanu tiešsaistes u.c. spēļu namos. Ir pieejamas arī labdarības azartspēles, kas aizsargā iedzīvotājus un izveido sociālu, drošu vidi cilvēkiem, lai spēlētu un vienlaikus arī palīdzētu citiem. To, cik lielā mērā ir jākontrolē azartspēļu izplatība un to gūtie ienākumi jau ir jautājums par ierobežošanu nevis pilnu aizliegšanu. Pilna azartspēļu aizliegšana noteikti nav tas labākais risinājums jo tie, kuri vēlēsies tās spēlēt atradīs veidu kā to darīt konkrētajā valstī vai dosies uz citu valsti un tērēs savu naudu tur. Jāņem arī vērā, ka tādā veidā cilvēks ir daudz neaizsargātāks, jo tiesību aizsardzība noteikti nebūs viņa pusē, ja būs nepieciešama juridiska palīdzība. Joprojām netrūkst diskusiju daudzās valstīs, sevišķi Lielbritānijā par to, vai azartspēlēm būtu jābūt legālām, taču tās ir kļuvušas par ļoti svarīgu industrijas daļu, kuru ir grūti iznīcināt.